Abstract
Pašvaldību loma demokrātiskā valstī ir īpaši nozīmīga, jo tās pārstāv pārvaldes līmeni, kas ir vistuvāk sabiedrībai, un savu sniegto pakalpojumu ietvaros risina ar vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīves kvalitāti saistītus jautājumus. Pašvaldību pieņemtie lēmumi būtiski ietekmē sabiedrību tādās dzīves jomās kā izglītība, sociālie pakalpojumi, kultūra un ekonomiskos attīstības jautājumus. Līdz ar to, pašvaldību darbības efektivitāte un sabiedrības uzticēšanās pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem lielā mērā ir atkarīga no tā, cik jēgpilni, sistemātiski un efektīvi tiek īstenota ieinteresēto pušu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā.
Šī monogrāfija ir veltīta ieinteresēto pušu līdzdalības izpētei pašvaldību lēmumu pieņemšanā Latvijā. Pētījumā analizēti teorētiskie pamati, izvērtēts Latvijas normatīvais regulējums un pašvaldību prakse, kā arī identificēti izaicinājumi ieinteresēto pušu iesaistē lēmumu pieņemšanas procesā pašvaldībās.
Monogrāfijas mērķis ir izstrādāt zinātniski pamatotu un praktiski noderīgu analīzi, kas sniegtu iespēju pašvaldībām veicināt demokrātiskāku, iekļaujošāku un efektīvāku pārvaldību, iesaistot lēmumu pieņemšanas procesā ieinteresētās puses.
Pēdējās desmitgadēs sabiedrības līdzdalības jautājums ir kļuvis par centrālu tēmu gan publiskās pārvaldības teorijā, gan publiskā sektora praksē. Starptautiskie pētījumi un institūciju rekomendācijas apliecina, ka līdzdalība nodrošina ne vien lēmumu leģitimitāti, bet arī to kvalitāti, jo dažādu pušu intereses un zināšanas tiek integrētas sabiedriskās politikas veidošanā (Abos A., Arfin K., 2021). Pasaules Banka, norādot uz pārmaiņu nepieciešamību publiskajā pārvaldē visām Austrumeiropas valstīm, ieteica nostiprināt sadarbību starp publiskās pārvaldes organizācijām un
iedzīvotājiem (Rice, E., M., 1992). Savukārt, ieinteresēto pušu teorija piedāvā konceptuālu ietvaru, kas ļauj izprast un analizēt attiecības starp pašvaldībām un sabiedrību, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citām iesaistītajām pusēm (Freeman R.E., 1984).
Mūsdienu publiskās pārvaldes kontekstā arvien lielāku nozīmi iegūst ieinteresēto pušu iesaiste un sabiedrības līdzdalības nodrošināšana, kas rada iedzīvotājiem iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā un ietekmēt teritorijas attīstību. Pašvaldības, kas efektīvi iesaista ieinteresētās puses – iedzīvotājus, uzņēmējus, NVO, valsts institūcijas, veicina uzticēšanos, lēmumu caurskatāmību un
sabalansētu attīstību. Līdzdalības procesu kvalitāte nosaka ne tikai sabiedrības uztveri par pašvaldības darbu, bet arī lēmumu ilgtspēju un leģitimitāti.
Svarīga loma vietējās pārvaldības kvalitātē ir sadarbība - starp pašvaldībām, pašvaldību struktūrvienībām, citām publiskās pārvaldes organizācijām, starptautiskajiem partneriem, privāto un nevalstisko sektoru. Pašvaldībām, kas aktīvi sadarbojas reģionālā, starpnozaru un starpinstitūciju līmenī, ir lielāka iespēja risināt sarežģītus attīstības jautājumus, nodrošināt integrētus pakalpojumus un efektīvāk pārvaldīt savus resursus.
Papildus tam, būtiska loma pašvaldību darbībā ir labas pārvaldības principu ievērošanai, kā to nosaka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) - atklātība, līdzdalība, atbildīgums, taisnīgums, tiesiskums un efektivitāte - šo principu ievērošana nodrošina to, ka pašvaldību lēmumi ir pamatoti, caurspīdīgi, sabiedrībai saprotami un balstīti sabiedrības vajadzībās. Turklāt, labas pārvaldības principi ir priekšnosacījums tam, lai ieinteresēto pušu iesaiste būtu nevis formāla, bet reāli ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesus.
Latvijas kontekstā sabiedrības līdzdalības jautājumi ir aktuāli, jo tie ir noteikti ar pašvaldības darbību saistītajos normatīvajos aktos. Tomēr, kā parāda empīriskie dati un aptauju rezultāti, sabiedrības līdzdalība bieži vien aprobežojas ar formālām procedūrām – publiskajām apspriedēm vai informācijas publicēšanu. Daļa iedzīvotāju nejūtas pietiekami informēti par savām tiesībām, savukārt pašvaldībām nereti trūkst resursu un kapacitātes nodrošināt dziļāku iesaisti. Tas rada plaisu starp normatīvajā vidē noteiktajām prasībām un faktisko praksi, apdraudot lēmumu
pieņemšanas caurspīdīgumu un sabiedrības uzticēšanos vietējai varai.
Monogrāfijas pirmajā nodaļā ir analizēti publiskās pārvaldes teorētiskie aspekti – klasiskā un jaunā publiskā pārvalde, veikta terminoloģijas izpēte, kā arī veikta publiskās pārvaldes kā zinātnes nozares attīstības izpēte. Analizēti labas pārvaldības principi izpēte, lai empīriskajā daļā veidotu saikni ar datu analīzes interpretāciju.
Otrajā nodaļā ir pētīta sadarbības loma kā mūsdienu publiskās pārvaldes pamatelements. Analizētas sadarbības formas un sadarbības jēdziena skaidrojums no zinātniskās perspektīvas. Izpētīta pašvaldību kā sabiedrībai tuvākās pārvaldības institūcijas loma, radot un veicinot vajadzību sadarboties ar ieinteresētajām pusēm.
Trešajā nodaļā analizēts ieinteresēto pušu jēdziens un to ietekme uz lēmumu pieņemšanas kvalitāti pašvaldībās, tiek pētītas iedzīvotāju līdzdalības priekšrocības, riski un kavējošie faktori. Ceturtajā nodaļā pētīta pašvaldību darbības un ieinteresēto pušu līdzdalības tiesiskā vide, kuras ietvaros analizēti normatīvie akti, lai identificētu sabiedrības iesaistes nepieciešamību no juridiskā aspekta. Piektajā nodaļā, integrējot teorētiskajās nodaļās izpētīto, analizēta pašvaldību prakse ieinteresēto
pušu iesaistīšanā lēmumu pieņemšanas procesā. Tika apskatīta līdzdalības nodrošināšanas faktiskā prakse Latvijā, veicot pašvaldību attīstības stratēģiju analīzi, veikta gadījuma izpēte, analizējot pašvaldības domes sēdes ierakstu, kā arī valsts kontroles revīzijas ziņojuma un pētniecības firmu veiktās aptaujas analīze.